Pērkons - 21. Novembris 2006

Nu tad biedzot mani padzīvojušie kauli ir saguruši tiktāl, ka atsakās manas miesas pārvietot uz kantori. Bet tas ir mazsvarīgi.

Keivs! Keivs! Keivs! Tas bija svarīgi, tas bija nozīmīgi, tas bija prātam neaptverami, tas bija pisec! Ja nebūtu jāapmeklē vēl pāris koncerti, es ar lielāko prieku pabraukātos līdzi Nikam (man viņš tagad čoms baigais, es tak desmit metrus no šamā stāvēju), un apmeklētu vēleiz to pašu performanci. Henry Lee - ar grūtībām atpazīstama, bez grūtībām «paķēra». Manuprāt tas bija vakara gabsis.

Īsāk sakot, šis bija gada notikums (vismaz pagaidām).

Nu jā, kā izrādās, piecu minūšu gājienā no mājām ir «nočņiks» (Ņiks Keivs, nočŅIKS, kaut kādi ņiki visapkārt). Balzāmu gan nepārdod, taču dienišķo dziru var atrast gandrīz ikviens. Svaigi spiesta burkānu sula laikam nav, taču nezinu - neprasīju. Bet arī tas ir mazsvarīgi. Keivs! Keivs! Keivs! Tas bija svarīgi, tas bija nozīmīgi, tas bija prātam neaptverami, tas bija pisec!

Tā, Kūmiņ! Es savam tēvam, sviedu piecīti sejā, ar kuru viņš gribēja "aizbāzt man muti" kad sāku gruzīt viņu par alimentiem. Lai gan par to naudu varēja nopirkt kartupeļus, kurus tajā laikā skaitījām (jā, jā, bļaģ, kartupeļus skaitījām). Un zini, tajā laikā man bija pilnīgi pH, ir man tēvs, vai nav. Zini, kas man nebija vienaldzīgi? Vienaldzīgi man nebija māmiņas šņuksti un manis žēlošana. Vienaldzīga man nebija attieksme no klases audzinātājas, kura pēc vecāku šķiršanās mani iecēla čutne bāreņa kārtā un piedāvāja bezmaksas butrnīcas. Sevi es nežēloju. Man bija vienalga. Man riebās, ka citi mani žēlo, tai skaitā māmiņa!!! Varbūt nesakarīgi, bet man pH. Dienas doma bija - beidziet gausties un sevi žēlot! Un tagad, beidzot, nokāpšu pēc tomātu sulas, lai varētu uztaisīt Mēriju. Grrrrr.....