Man vienmēr ir patikusi Mārtiņa Brauna mūzika. Vēl aizlaikos, kad modē bija kultūras pasākumi ar abonementiem, gājām uz tikšanos ar Sīpoliem Sliedē. Tagad oficiālās hronikās rakstīts, ka tolaik grupa vairs nekoncertēja. Tāpat pa TV klausos, kā Sauli, Pērkonu un Daugavu pirmoreiz Dziesmusvētkos diriģējis Ivars Bērziņš. Diriģēja jau gan, tikai pēc tam, kad kopkoris bija jau nodziedājis kāda metra vadībā, bet skaļi pieprasīja to darīt vēlreiz ar "īsto" diriģentu, kuram dziesma izlozē "netrāpījās".

Sindi putnu dārzs savulaik bija lielisks piedzīvojums parastam klausītājam. Un poēma "Daugava" būtu jārāda katru 18.novembri svētku koncertā.

Ja nav saglabājušies Sindi ieraksti (vai tādi maz tapuši?), tagad to var arī Ave Sol.

JAUNEKLIS
Visi mani mazi brāļi
Kārkliņi raud,
Visi mani lieli brāļi
Ozoli šņāc.
Zili, zili, melni, melni.
Jodnieki jož,
Garām lietus pātagām,
Šaustot švīkst.
Pilni rati akmeņkrarati,
Pērkonis brauc.
Zelta segu izstiepusi,
Saulīte nāk.
BALSIS
Zelta segu izstiepusi,
Saulīte nāks.
JAUNAIS NABAGS
Kur tā nauda? Kur tā nauda?
Kas guļ jūras dibenā.
Kad man būtu tā naudiņa!
Lielas lietas izdarītu.
Tā nebija ļaužu nauda,
Kas guļ jūras dibenā,
Tā bij dārga dimantzvaigzne
Latvju tautas debesīs.
Pērkons naudu noglabāja
Daugaviņas dibenā:
Akmeņslogu virsū vēla,
Ūdens krāci pāri gāza.
«Nu tu sargā, Daugaviņa!
Ķīlā ņemu tavu sirdi.
Nesargāsi, duršu sirdi,
Mūžam tekot asiņosi.»
Nobīstas Daugaviņa,
Nesa naudu jūrinā:
«Tev, jūriņa, dziļāks klēpis:
Uz mūžiem noglabās.»
«Vai, ko dari, Daugaviņa!
Kas nu naudu augšā cels?
Atnāks laiks, celsies vecis:
Kur tā mana dimantzvaigzne?
Kur tā mana dimantzvaigzne?
Pašā jūras dibenā,
Kas to zvaigzni augšā cels?»
« Gaid', līdz jūra izskalos.»
Tauta raud simtus gadus,
Tautas miesas asinē,
Asar' plūdu, asins plūdu
Jūra tūkst izmet zvaigzni.