Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 15.11.09 13:54
• Izrādās, ka ziema Pekinā ir tik pat auksta kā Latvijā, tikai nemitīgo slapjo ielu vietā šeit ir auksts vējš kā nazis.
  
• 4 rakstair doma

• 7.7.09 21:15
• Viens ir skaidrs - vienīgā patiesi svarīgā lieta, par ko katram jāuztraucas uz šīs pasaules - sava garīgā attīstība. Jo tā ietver visa tā, ko vispār cilvēks var mainīt šinī pasaulē, veiksmīgu atrisinājumu.
  Tags: filozofija
  
  
• 1 rakstair doma

• 25.6.09 09:04
• Pekinā ir karsti.
  
• 0 rakstair doma

• 19.6.09 14:45
• He, esmu Ķīnā! Te ir frīkaini. Viss ir frīkaini. Jūtos kā sapņotu ar atvērtām acīm....
  
• 0 rakstair doma

• 14.6.09 20:30
• Tikko izlēmu, ka ceturdien lidmašīnā domāšu par divām lietām -1. par to, ko tālāk darīšu ar savu ārsta grādu!? 2. par to, kā mīlēšos, kad lidojums būs galā!
  
• 1 rakstair doma

• 13.6.09 02:42
• ...un tad es sapratu! Nevis tad, kad mana draudzene beidzot sapartīs savu vērtību, bet kad viņas draugs beidzot atradīs sievieti, kas esot attiecībās ar viņu, nepazaudēs sevi - viņš būs LAIMĪGS!
  
• 1 rakstair doma

• Frizierīte mana
• 12.6.09 18:56
• Vakar man bija krutākā frizēšanās manā mūžā, jo tā ietvēra:
  -frizēšanos no 17:00 līdz 2:00 naktī
  -lieliskas sarunas uz terasītes pie apburoši skaitas privārmājas ar skatu uz mežu
  -pirmo griežšanas kārtu pagalmā uz iebraucamā ceļa zem klajām debesīm
  -sarkanvīnu
  -debišķīgi skaistu mūziku
  -pastaigu ar suni
  -rumu ar kolu
  -un vēlreiz sirsnīgas un mīļas sarunas
  
  Vienīgais negatīvais šinī vakarā bija mana briestošā šausmu sajūta ap 1:45, kad spogulī novēroju savus matu galus sniedzamies knapi līdz žokļa sānu leņķim.
  Šodien jau pieradu. Nav tik traki!
  
• 0 rakstair doma

• 7.6.09 20:56
• Tikko tantiņa mums ar sanitārīti uzdāvināja katrai pa konfektei Magone. Pateicībā par klizmu.
  
• 0 rakstair doma

• 5.6.09 20:26
• Hm....vakar kļuvu par ārstu. Jocīga sajūta.
  
• 2 rakstair doma

• 2.6.09 20:39
• Tikko mācījos par sirdi, sirdstoņiem. Paņēmu savu fonendoskopu, pieliku savai sirdij un klausījos. Ilgi klausījos. Iedomājos un vizualizēju savus sirds vārstuļus, kas aizveroties rada pukstus, asinis, kas skrien cauri sirdij, tālāk milzum ātrā strūklā aiznesoties pa asinsvadiem. Iedomājos zarnu kustības, kas tik ļoti atgādina lienošu tārpu, bet kuras mēs neviens nejūtam. Bet tās tur vēderā tik un tā ir. Iedomājos dažādus fermentus un vielas, kas ļoti lēnām, kā palēninātā filmā, pastāvīgi tiek ražotas un ieplūst mūsu gremošanas traktā. Un tad tieši pretēji - tik neaptverami ātro nervu signālu pārvadīšanu, kas nopārtraukti notiek mūsu ķermenī, kā paātrinātā filmā. Pilnīgi mehāniska būtne. Tik ļoti viss organismā ir saskaņots un darbojas.
  Kad vairākas minūtes prātā biju izceļojusies pa cilvēka organisma dažādām daļām un orgānu sistēmām, izsekojusi prātā to darbībai, es atkal iedomājos sevi visu kopumā. Tad prātā atausa tā sajūta, kas mani pārņem dažkārt atrodoties svētnīcās vai vienkārši pēc kāda veiksmīga notikuma vai neizskaidrojamas sakritības - tā dievišķā sajūta, ka ir kaut kas varenāks par mums. Atcerējos par neizsakāmo laimes sajūtu, ko jūtu guļot sava mīļotā vīrieša apskāvienos, vai tieši pretēji - šausmīgo pasaules gala sajūtu, piemēram, apjaušot savus 5 parādus, kas jānokārto pa 2 dienām, citādi mani atskaitīs no augstskolas. Nu jā.....saliku kopā savu dziļo emociju un sajūtu pasauli, ar tīri mehānisko ķermeni un sapratu, ka neko interesantāku uz šīs pasaules par CILVĒKU es nezinu.
  Vai varētu būt, ka dvēseles klātbūtne cilvēkā ir tā, kas to padara krietni interesantāku par dzīvnieku?
  Tags: filozofija
  
  
• Mūzika: Abraham
• 0 rakstair doma

• 23.5.09 21:39
• Normāli jāsaņemās, lai nesagruzītos mācoties, kamēr citi tusējas.
  Skaitu laiku kā traka.
  Šorīt mostoties, domāju - kur pamodīšos. Pamodos mājās. Bet varētu taču pamosties arī Ķīnā. Tas tāds jocīgs mirklis, kad sapnis beidzas un apziņa atgriežas ķermenī un realitātē.
  Vēl jāpiestrādā pie ceļošanas laikā un telpā.
  
• 2 rakstair doma

• 21.5.09 17:29
• Kolēģe šodien:
  "Iedomājies jau sevi kimono pie rīsu galda?"
  
• 1 rakstair doma

• 19.5.09 19:38
• Vakara krosiņš ceriņu smaržā ir trīs reizes labāks par parasto vakara krosiņu.
  
• 0 rakstair doma

• Neaprakstāms atvieglojums.....
• 17.5.09 15:17
• ....un laimes sajūta pārņem, iedomājoties, ka vēl nedēļa un man vairs nebūs katru darba dienu jāsatiek savas grupasbiedrenes. Vēl 4 nedēļas un man viņas nebūs jāsatiek vispār. Nu, vienīgi kādreiz netīšām, kaut kur. Perfekti!
  
• 2 rakstair doma

• 13.5.09 23:01
• Un vispār.......ja jau es sāku sūdzēties, tad pasūdzēšos vēl!
  Tā kā man tuvojas izlaidums un RSU izlaidumā absolventiem pieņemts ierasties talāros un foršajās cepurītēs ar pušķīšiem, šomēnes sākās talāru mērīšana, īres līgumu parakstīšana un atklājās arī īres maksa, kas mani faking mulsina. Nu goda vārds 20Ls par tērpa īri uz maksimums 3h šķiet par daudz prasīts, ņemot vērā vēl faktu ka īrējam no pašas universitātes. Stundu pirms izlaiduma mums iedos katram piemeklēto talāru, pēc izlaiduma jānodod. Manu fakultāti beigs 120 cilvēki (kopā 2400Ls), bet vēl beigs 10-11 citas fakultātes.
  Esmu vairākas reizes izmantojusi tērpu īres pakalpojumus uz karnevāliem un nekad vairāk par 5Ls neesmu samaksājusi, turklāt noīrējot tērpu uz diennakti.
  Nu bāc, bez tiem 20Ls nabagāka nepalikšu, bet tomēr tur kaut kas nešķiet īpaši pareizi.
  
• 3 rakstair doma