- 17.6.08 16:26
-
Vakar runājot ar brālēna sievu, atklājās, ka viņas labākās draudzenes tētis ir viens no maniem "mīļākajiem pasniedzējiem". Tagad prasās kaut ko banālu pateikt - ir nu gan tā pasaule maza. Tā lūk, vakar to konstatējot, man atmiņā atausa mūsu jaukā tikšanās ša gada janvārī.....
Tā kā es biju nokavējusi traumatoloģijā divas nodarbības, man bija jāraksta divi referāti pie nupat pieminētā pasniedzēja. Biju jau dzirdējusi par viņu leģendas, bet to, kas notika ar mani, to nu gan nebiju gaidījusi. Tēmas protams tika iedotas tādas, ka visā internetā var atrast dažas rindkopas par katru. Es tomēr ļoti centos un kaut kā uzrakstīju tos referātus. Nodošana sarunāta 7:15!!! Nākošajā dienā tādā pašā laikā jānāk uzzunāt rezultātus. Daktera kungs laipni izvilka ārā manus gara darbus no mapītēm un sāka.....jautāt jautājumus par katru otro vārdu - ko tas nozīmē? kādēļ tu neraksti tā? kādēļ tu raksti tā? un tu pati zini, ko šis termins nozīmē? kādas ir iekšējās asiņošanas pazīmes? nepareizi! kur tu dabūji tādas bildes? vai tu neesi dzirdējusi, ka referātos pie katras bildes jābū atsaucēm par avotu? vai tu vispār pati saproti, ko tu te esi uzrakstījusi? nē? protmas, ka nē! Pēc kāda 5 jautājuma es pārstāju atbildēt, pēc kāda 8 jautājuma sāku raudāt, jo ne par ko citu vairs nespēju padomāt, kā par to, ka esmu pilnīga lose (uz nevienu jautājumu nevarēju atbildēt, bet ja varēju, tad atbilde noteikti nebija pieņemama). Tā nu viņš man visu laiku jautāja, es atbildes vietā vienkārši raudāju. Otrā referāta vidū nāca pats LABĀKAIS! Viņš piecēlās, piegāja pie izlietnes, paņēma sauju ar salvetēm un teica - Tu tik forši raudi, man arī sagribējās! Un sāka NENORMĀLI SKAĻI šņaukt degunu. Kad minūti ilgā degunšņaukšana bija beigusies, viņš pašapmierināti pasmaidīja un atgriezās pie savas monologās manis pratināšanas par katru nu jau trešo vārdu. Un beigās piebilda, ka darbi esot saturiski graujoši, par gramatikas kļūdām vispār neesot vērts runāt, tad paņēma sarkanu rakstāmo un urakstīja - ieskaitīts.
Kad aizgāju uz katedru un teicu laborantei, ka man ieskaitīja, šī ļoti nobrīnijās un jautāja - vai tiešām ar pirmo reizi? un teica, ka tad jau man esot bijis ļoti labs darbs. Parasti viņš tikai ar kādu trešo reizi ieskaitot.
Tā nu es smaidu par šo notikumu.
Vēl tikai viena piebilde - pašu ārstu aprindās viņu dēvējot par FAŠISTU. :)