25. Aprīlis 2009

• 25.4.09 18:34
• Nu jau to cilvēku, kuri neko nebūs dzirdējuši par "pozitīvo domu spēku", nav vairs daudz. Vismaz manā kontaktu lokā. Un lielākajai daļai ir arī savs viedoklis par to visu. Tieši tāpat arī man. Pēdējā laikā manī rosījušās pārdomas tieši par dažādo pieeju šai ideoloģijai. Sākās viss ar vienu ŪBER pozitīvu meiteni, kas savā būtībā ir ļoti laba un mīļa, bet neskatoties uz to, manī vēl aizvien izraisa šermuļus un tirpas katrs otrais viņas teikums. Tā nu es sāku štukot, kas par vainu - it kā nevajadzētu man tā justies, jo cilvēks visu tikai pozitīvu, par visu sajūsmā. Tad nu es esmu nonākusi pie tāda pussecinājuma - arī ar "pozitīvo domāšanu" ir jāatrod līdzvars un nedrīkst pārspīlēt. Tā var kļūt arī neveselīga, ja cilvēkam pozitīvo lietu un notikumu atrašana savā dzīvē sāk nomākt kritisko domāšanu un paškritiku. Tajā brīdī tā kļūst absurda un patoloģiska. Kas manuprāt ir arī šīs manas paziņas problēma. Tā lūk!
  
• 0 rakstair doma