| |
[13. Dec 2005|16:50] |
Kāpēc tu solījies vņu mīlēt, bet pats tagad atsakies?
Tu precēji viņu, lai pamestu?
Kā var mīlestība norietēt
Nesasniedzot gadu?
Nesaki, ka biji jauns un viss beidzās...
Mīlestība nepāriet
Pat pēc 13 gadiem...
Tu nevari atbildēt,
Jo nezini atbildi, kapēc šķiraties...
Ej, un salīgsti mieru!!
Ej, un dāvā viņai atkal savu sirdi!!!
Žēl, ka sarunājos ar sevi, jo tu mani nedzirdi... |
|
|
| Vai tiešām? |
[13. Dec 2005|17:29] |
Kāds teica, ka vakar mani redzējis raudam.
Vai tiešām?
Tā nevar būt...
Es raudu tikai sev un nerādu to citiem. Tas ir kā mazs noslēpums, ko glabāju tikai sev. Gibi mani redzēt raudam? Tad tev jākļūst dekoram no manas sienas, vai spilvenam,ko dumsās mēdzu spārdīt. Tikai četras draudzenes- manas sienas jūt man vienmēr līdzi. Tikai viņas raud tāpat kā es. Tikai viņām ļauts mani nosodīt un atbalstīt. Viņas nekad nepagriež muguru vai aiztaisa acis. Kā skulptūras tās stāv jau gadsimtu un mani sargā.
Vai var ielausties?
Nav pat mazāko cerību...
Tu vari vērt durvis, bet tās jau būs piebriedušas. Arī durvis ir tās, kas kļuvušas par manu sirds atslēgu. Es varbūt raudāšu par tevi un gribēšu tevi apskaut, bet durvis zinās labāk-Viņas neielaidīs. Vari dauzīties vai cirst, man ir sava sapņu pils, kur dzīvoju tikai es.
Un putni, kas sitas pie loga?
Vai tiem nav nekādas teikšanas?
Mani putni, kas pie manis lido- ir dvēseles no mirušajiem. Dvēselēm nevajag uzaicinājumu, vai draudus. Tās atlido un atkal dodas prom, logs nekad nesaka, ka es atkal raudu.
Vai tu vakar raudāji?
Nē, es tikai skumu. Skumjas pildija manu dvēseli un lija pērlīšu lietū.
Redzēji manu jauno rotu?
Tās ir vakardienas pērlītes tavas... |
|
|
| Kur? |
[13. Dec 2005|20:14] |
Kur tu vakar atkal biji
Es tevi tik ilgi meklēju.
Vai tu atkal klīti?
Meklēdams zvaigžņu zivi?
Man ir bailes, kad tu viens
Tā klīsti pa to orbītu
Kur tik daudz ir
Mazu nesaprastu siržu.
Vai atkal stāstīji
Zvaigžņu mātei pasaku
Kur tās zivis
Meklē tevi
Es atkal sapnī aizmalījos
Jo tu biji izbēris tur
Sapņu pērles
Kas saviļņoja manu sirdi.
Kur tu atrodi to zivi,
Jo ikreiz tā ir citā debespusē
Tā nav pie manis,
nav pie tevis
Pat uz zvaigžņu ceļa
Tai nav iezīmēta vieta... |
|
|