| 10:18a |
lietus. 10 minuutesgaidiiju trolejbusu un tad gaaju. speeru soli. paari saaka birt laases. daudz. gaaju un domaaju par to, ka ir veejjakas un ir lietusmeetelji. un ka varbuut jau ir hibriidi kaa lietusjakas un veejameetelji, tachu man taads muguraanoteikti nav. manaa muguraa bija veejjaka. tapeec peec aptuveni 5 minuuteem ieshanas (nopietnaa sejaa) uz manu kjermeni saaka pileet. no veeja jakas. taa palika slapja. viscauri. tad nu atlikusho laiku es gaaju un smaidiiju. gandriiz smeejos. veesas piles pa siltu miesu. shodien veel nav izzuvis. nekas. karaajas uz kreesliem. cilveeki, kas satika man lielaakoties bija ar lietussargiem. un lielaakoties par maniim smaidiija. slapja zhurka. trolejbuss man pagaaja garaam, kad biju pie manu koju pieturas. es neko nenozheeloju. rudens lietus =) |
| 6:19p |
parkets
klausos kaut ko kas ir bush. parkets. kāda ir sajūta būt vienam no parketa dēlīšiem? īstenībā linolejs. laminātu(nē jau nē, bet koka grīdu) imitējošs. kā jūtas parketa dēlīši kad mēs pa tiem staigājam? vai viņiem patīk, kad tos berž, vasko? varbūt viņi ienīst līdz dvēseles dziļumiem mūs cilvēkus un katrreiz, kad kāds no mums uz tiem pakrīt, tie izjūt prieku?
sanāk vērot apkopēju kojās. jauna sieviete/meitene. katru dienu nāk. berž grīdas, sienas, durvis, plītis, izlietnes, podus, iznes mistkastes. katru vakaru skatos uz "sadirstajām" virsmām. un katru rītu/dienu kad viņu redzu man ir.. kauns.. es nezinu, vai spētu strādāt šādu darbu. bez riebuma un ienaida pret tiem, kas visu "sacūko".
vai bieži padomājam (vai bieži padomāju es pati) par tiem cilvēkiem, tām lietām, kuriem/kurām mums jābūt pateicīgiem par to, ka mūsu dzīve ir kaut cik ērta un bezrūpīga?
ok. atzīstu. tas, ko es saku ir banāli. bet tomēr. cik bieži mēs par to aizdomājamies??
parkets. skaists parkets. kā diez jūtas skaistais parkets? |
| 6:28p |
es atkal. cenšos izlikties par to, kas neesmu. kapēc? jo es nezinu, kas es esmu. o jā. banāli gan. katrreiz.. kapēc tik bieži? es atkal.. esmu izsviesta no sevis. un tagad akli taustos. pēc sevis. un nespēju atrast. jo esmu akla. un tā, ko meklēju ir kurla. un arī nezin, kas viņu meklē un vai meklē kāds vispār. |