| X |
[Apr. 8th, 2018|12:23 am] |
Es gribu būt cita.
Vai nebūt vispār.
Fade to black, viss dziesmas teksts no sākuma līdz beigām.
I can't deal with this.
Kā tie cilvēki staigā apkārt, it kā nekas nebūtu noticis, it kā viss būtu kārtībā??? Sirds sāp un galva plīst pušu, un kājas ļogās, bet man ir jāturpina iet uz darbu, ēst, gulēt un izlikties, ka I'm all good. Būtu labi neko nesačakarēt nevienam citam. How do you do that???? |
|
|
| Xx |
[Apr. 8th, 2018|01:47 am] |
Karājos ļoti tievā diegā. Gribas raudāt, kliegt, gulēt, raudāt, dzert vēl un raudāt vēl. Panikas lēkmes, kā likums, piemeklē vismelnākajos brīžos.
Kā var zināt, kad drīkst apvainoties, jo ir bijis kretīniski un nesmuki pret mani, un kad es esmu drāmas karaliene of the world? Vainas apziņa moka katru reizi, kad man kaut kas nepatīk citos vai viņu rīcībā.
Es veidoju dialogus ar sevi, kuros diskutēju par to, vai man vajag aiziet uzpīpēt. Jo gribas KAUT KO, kas novērš domas, gribas arī pasīvi agresīvi sevi nosodīt ar melnām iekšām, izskatās arī nesmuki, varbūt dažas manas problēmas atrisināsies pašas no sevis, jo cilvēki ar mani vairs negribēt runāt. Beeeet gribas arī praktizēt self-care labākajās insta stradīcijās, un neveselīgu draņķību sevī tīši nelikt. Tā self-care balstiņa gan sāk aizsmakt. |
|
|