un sākas saspringtākā nedēļa ever.
jau vakar sākās.
Bet tikai no rītdienas es kaut ko sāku darīt.
Skatīsimies -izvilkšu vai nē/.

''Zobs uz pasauli,kas it kā piemānija
Es sevī noslēdzos,bet ko es pierādiju?''
...

Man bija mērķis,bet es atkal to nesasniedzu.
Lai kā es gribētu un censtos es nevaru mainīties,nevaru,nevaru,nevaru. MAN NESANĀK.
Un, lai ko es teiktu un ,lai ko es darītu man nesanāk.Jā, es zinu mans lielākais ienaidnieks ir šaubas par saviem spēkiem, bet? Kā tādas var nebūt,ja parasti nekas nesanāk?
Vai tad  es esmu vainīga?Kāpēc es nevarētu jautāt vienu jautājumu simts reizes ,ja gribu dzirdēt godīgu atbildi ? Un vēl -> man ir apnikusi mana mūžīgā neticība,es vispār vairs nemāku nevienam uzticēties,laikam tas ir neiespējami. Es pat sev vairs neuzticos..,bet nu kāpēc, nolādēts?
Es vairs nevaru solīt to,ko nevaru piepildīt.
Es vairs nevaru neko apsolīt.
moš esmu traka.


p.s.
''Dzīve ir kā liekais svars ar to te kaut kas ir jādara''
/edavārdi/

Traki slikts slinkums ir pārņēmies visu  manu ķermeni un prātu, es neko negribu tikai zvilnēt un laiskoties uz dīvāna, ēst un uzpīpēt
un lai E. ir blakus!

Kāpēc es visu laiku gribu teikt ''es nekad nemainīšos'' ,ja es neapzināti mainos visu laiku?
Cilvēku maina piedzīvojumi,pārdzīvojumi,vide,gadi un pieredze. un vēl šis tas
Bet kāda tad man tā pieredze?Tieši tāda pati kāda pirms 3 gadiem.

Kāds pagriež atpakaļ laiku....... bet tā, lai es tur atgrieztos un dzīvotu uz priekšu un zinātu kas notiks tālāk, tā , lai kļūdas varētu labot.

Man tāda sajūta ,ka esmu nereāli mainījusies un ka neesmu galīgi vairs neesmu tā vecā,foršā alise kas kādreiz.
bet es gribu būt tā kas kādreiz. Tas pozitīvais un vienmēr smaidīgais cilvēks.
kur viņš aizgāja?:(

nu nevar būt,ka es esmu apaukstējusies.
Šodien kārtīgi jāēd c vitamīns un jādzer tējas.

p.s. Kā tas var būt,ka sapnī sajutu garšu?
Sapņoju,ka esmu slima un dzēru ļoti stipru tēju ar ingveru.
Viņa bija tik garšīga!

Tu neskumsti, jo nevar būt,
Ka ļaunums vien uz zemes valdīs
Nāks diena, ko jau jūt,
Un liktenim tu teiksi paldies.
Ir tiesa, dzīvot šķiet tev krusts
Un liekas – draugi novērsušies.
Tak tie, kas like tev zaimus just,
Ir tikai stulbas mēslu mušas.
To kodiens nepatīkams, dzeļ
Un rada rūgtumu un žulti.
Bet nākotnē sev spēku smel,
Un lidos garām pundurbultas.
Tu neskumsti, kad brūces sūrst
Tev cirstas dvēselei un miesai.
Drīz lielos ugunskurus kurs,
Tad tiesās tos, kas tevi tiesā.
/Gustavs Krauja/


Vienmēr kad slikti ir vai jūtos kā apmēram šogad pārlasu ,vai uzslēdzu gustavo un paklausos.
Bet vai tas ir tikai mierinājums?

No šīs dienas man būs vienalga par viņiem visiem, par to kā uz mani paskatās vai par to ko par mani pasaka.
Kapēc es agrāk vispār tik ļoti uztraucos? Tas ir stulbi.

/Rūda katra neveiksme/

Vakar bija fooorši.
Man tā patika Red.
biju beidzot pie Lienas ciemos, jā, un gandrīz apmaldījos^^
aww, bet tā filma bija TIK forša un vakar es vēl paliku pie litriņa pa nakti un mēs viņu skatījāmies..tātad es to filmu redzēju vakar 2x.

Šodien palikšu Purciemā kkur pie Gundegas (: esmu galīgi neizgulējusies un atkal priekšā ir negulēta nakts.

Esmu tizla sporta zālē pat nesportojot.

Es vakar jutos kā īstā šausmenē. Galīgi nekas traks nenotika, bet tomēr, es esmu viegli satraucams cilvēks.
Bija tā,ka atbraucu mājās un ieraudzīju,ka kādam pus Ziepniekkalna, iespējams, mazāk nav gaismas logos.
Aizgāju mājās, kāpu pa trepēm, viss tumšs, nokļuvu līdz dzīvoklim un izrādās ,ka nav elektrības.
Ne mamma,ne tētis nezina kāpēc. Es saprastu,ja būtu vienai, vai divām,trīs mājām, bet ja nav kādām 20?
Nu neko, atnākot mājās piezvanīju litriņam un pastāstīju un tad viņš teica,ka nevarot normāli dzirdēt,ko es saku,jo mana balss pa telefonu īsti nav sadzirdama,ka fonā esot kkādas skaņas, mana balss esot raustījusies. Es tā - wtf? Viss mājās klusu un tā.
Un tajā brīdī es sajutos kā tādā šausmu filmā un gaidīju,kas tālāk notiks. Vēlāk pati aptvēru,ka esmu vienkārši PĀRSKATĪJUSIES tās filmas.
Nu ko,beigās aizgāju gulēt un pa nakti pamodos,jo mans dators un TV bija ieslēgušies.

Tik brīdi atļauts mums
sapņot un ticēt,ka viss
ir kā toreiz.

Pēdējā laikā esmu aizdomājusies par vienu lietu, - es tik ļoti gribētu piedalīties apmaiņas programmā.
Labprāt es aizbrauktu uz kādu tālāku valsti viena pati, dzīvotu viesģimenē,ietu turienes skolā utt.
Vienīgais, man liekas,ka šis sapnis nekad netiks realizēts, jo kā mamma teica,ka dzīvoklī ziepniekkalnā nav atbilstoša vieta,kur uzņemt kādu no citas valsts uz veselu gadu:D
bet es TĀ gribētu.
Lasīju Evas blogu ,viņa aizbrauca uz Kostariku, ja godīgi es arī tā gribētu.
Jaunas sajūtas,pārdzīvojumi,piedzīvojumi.
Lūdzu!kaut reiz man būtu tāda iespēja. :(