Es nebeigšu visur sajūsimināties par to,kas notiek ārā

un nebeigšu dusmoties par to,ka man nav iedvesmas  te  neko garu rakstīt
bet... pavisam drīz

Cik cilvēki ir vienaldzīgi!
bet visbēdīgāk ir tad,ja draugi ir vienaldzīgi
Vai arī cilvēki,kurus uzskati par draugiem:/

Nelabums

Sirds dur krūtīs it kā to tur būrī
Kāds man šo nomācošo nelabumu uzsūtīja
Rokas dreb un Es to cenšos paslēpt
Esmu ieslēdzies sevī. Kabatās ntās atslēgas
Acu zīlītes šauras kā nagu vīlītes malas
Es smoku. Bez gaisa dzīvības nav
Mute pilnīgi sausa kā stepē jūnija diena
Šīs sāpes ilgs ne ilgāk par mūžību vienu
Un man muļķīgi šķiet, ka tas nomierina
Bet Es sastindzis klausos tajā, ko liek „Winamps”
„All or nothing at all” tajā nodzied Sinatra
Viss būtu šodien citādi
Ja vien šis nelabums nepagūtu
Nomākt mani. Es nevaru. Elpas trūkst un
Man vajag palīdzēt, bet „kā” – Es nezinu
Es esmu slims un mana slimība esi Tu

Laiks nelīdzēs. Tas neko nedziedēs
Jo mana slimība esi Tu
Un nelabumu, kas tik bieži mani pārņem
Nevar iznīdēt kā nevar palidot bez spārniem

Laiks nelīdzēs. Tas neko nedziedēs
Jo mana slimība esi Tu
Un nelabumu, kas tik bieži mani pārņem
Nevar iznīdēt kā nevar palidot bez spārniem

Es Tevi redzu, kad aiztaisu acis ciet
It kā Tu man būtu uzzīmēta uz plakstiņiem
No iekšpuses. Aiz loga dzied putni
Man skrien skudras pa muguru. Liels drudzis
Čarkstoņa kaklā kā eho no rācijas
Galva plīst uz pusēm kā Čehoslovākija
Nejaušas tikšanās ir patiesi īstas
Pat dievi bīstas vieni palikt. Pat dievi nīst, kad
Nelabums viņus nomāc. Citu domās
Nevar iekļūt, akli iejūtoties citu lomās
Es nodomāju pie šīs hip-hop’a cilpas
Nelabums aizies, būšu tā kā Kličko uz ringa
Bet tagad viss ir biedējoši tā kā Hičkoka filmas
Bāla seja, tukšs kuņģis, pirkstos „Winston’a” filtrs
Man vajag palīdzēt, bet „kā” – Es nezinu
Es esmu slims un mana slimība esi Tu

Laiks nelīdzēs. Tas neko nedziedēs
Jo mana slimība esi Tu
Un nelabumu, kas tik bieži mani pārņem
Nevar iznīdēt kā nevar palidot bez spārniem

Laiks nelīdzēs. Tas neko nedziedēs
Jo mana slimība esi Tu
Jo mana slimība esi Tu

Nevienu gadu laikam tik ļoti ļoti nebiju gaidījusi pavasari!
Bet nu ,siltākas dienas ir pienākušas un tā saulīte ārā ir viens no iemesliem ,kāpēc esmu tik ļoti priecīga un labi jūtos!
Pavisam,pavisam drīz būs vēēēl siltāks.. superīga sajūta to zinot

Varbūt es neesmu īpaši draudzīga ar jauniepazītiem cilvēkiem tāpēc,ka man vienmēr šķiet,ka es tam cilvēkam nepatīku! Un tā ir vienmēr, vienmēr tāda
paranojiska sajūta

Tie laimes mirkļi ir tik sasodīti īsi.
Es nesaprotu ,vai vienmēr vaina tiešām ir manī? Vai tiešām esmu tik šausmīga raksturā,ka ar mani nevar sadzīvot? man jau sen tā sāk likties.
Neesmu nekas vairāk par sīku niecību un es to zinu

viss varētu būt vienkāršāk,īstenībā!

Tā kā joprojām esmu slima [yek] man ir lieliska ideja kā pavadīt piektdienas vakaru!
Es visu vakaru kārtošu savu istabu un visu,visu,visu nevajadzīgo metīšu ārā! man liekas,ka puse istabas būs ārā,bet tā būs labāk.
Un tagad ir tā - es pārceļos,bet vairs ne tik tālu kā iepriekš domājām (ne jau Jelgavā) kkur daudz foršāk ,jippī!  es ceru,ka viss notiks un vis izdosies!
Pašlaik mans mērķis ir izveseļoties,dzert savas ''mīļās'' zāles , rīt BŪT treniņa, pierunāt mammu!
Hope so. Un es zinu,ka nākamned. jau noteikti būšu uz kājām un man ir jāmainas,pie velna! es sev esmu līdz kaklam! un ne tikai sev:)

Man ļoti žēl pašai,ka šeit tik maz rakstu,bet laikam man vienkārši nekad nav iedvesmas tieši pie datora kaut ko rakstīt...
Man vienmēr ir iedvesma rakstīt uz papīra, bet pie datora tas ir savādāk...
Kas man jauns? hmm. Esmu saslimusi! Jau veselu nedēļu šņaukājos un diemžēl ļoti čīkstu,jo man sāp visas maliņas, naktīs nevaru gulēt un sāp arī auss.
Vakar un aizvakar visu dienu mājās nosēdēju, bet what the hell? Man vakar sāka kakls sāpēt,bet šodien auss:( Jūtos nožēlojami un ļoti nevarīgi.
Šodien iešu pie ārsta,jo viss,man šitais ir apnicis.
Šī nedēļa mūsu skolā ir projektu nedēļa, rīt jāaizstāv darbs. Vispār šoreiz biju diezgan (nu labi - papusei) apzinīga un man viss ir izpildīt. Nu labi - zīmējumu liku zīmēt litriņam,ceru,ka viņš to šodien kaut kā atgādās pie manis, jo I CANT GO ANYWHERE except doctor.
Kas vēl jauns? es atkal eju jāšanas sportā ,nu jau kādu mēnesi. Vienkārši vienu dienu sapratu,ka man tas pietrūkst..
Un vispār - es tik ļoti ienīstu ziemu! Neciešu aukstumu, to sasodīto saaukstēšanos,GRIPU un tās biezās drēbes!
Kā arī kaut kas savāds - es neciešu tēju! Vairs nē! Tā tēju dzeršana tikai ,lai sasildītos ir vienkārši kffkdgfgf. Man ir apnicis.
Un man ir kaut kāds ziemas besis,ne? Man godīgi sakot ir apnicis viss.

Es laikam pārvācos uz Jelgavu.
tas būs dīvaini.
bet vēl nezinu

Cik var lielīties? Es nesaku ,ka es nelielos,es arī lielos un tas man pašai arī krīt uz nerviem!
Otra lieta,kas nokaitināja šodien - Man autobusā pretī sēdēja kaut kāda random vecene un vienkārši naturāli skatījās uz mani virsū. Kā man riebjas,ka vienkārši sēž pretī un blenž un kad es paskatos pretī,tad neko..turpina blenzt. Gandrīz pateicu šai,lai skatās uz citu pusi,nu nepatīk man un ,protams, visiem tak vajadzētu zināt,cik mani ir sasodīti viegli nokaitināt!
Tai pašai vecenei to vajadzēja saprast pēc mana dusmīgi ļaunā acu skatiena!

Līdz ar pirmdienu sākas darba nedēļa un ilgas pēc piektdienas!
es vēl nevaru pierast pie tā,ka brīvdienas esmu tik nereāli aizņemta:(

Man tiešām patīk sapņot ar atvērtām acīm un iztēloties kā būtu,ja būtu...
Galvenais,ka sapņiem nav robežu un sapņojot tā,es varu iztēloties visu ko vēlos!

Šodien atkal jutos ļoti laimīga, pēdējā laikā tā jūtos diezgan bieži.
Stulbi ir vienīgi tas,ka jūtos pārmaiņus ļoti nelaimīga vai arī bēdīga un pēc kāda laika atkal kaut kas notiek,kaut kas uzlabojas un esmu ļoti laimīga.
Tik forši būtu,ja varētu justies laimīgs visu laiku,bet tad jau to laimi tā pa īstam nespētu novērtēt!
Un ar laiku es palieku arvien aizņemtāka, tā kā atkal esmu sākusi trenēties, pirmdienas vakari un sestdienas rīti ir aizņemti:p Bet tas jau nekas,nav forši neko tajos laikos nedarīt un vienkārši gulšņāt.
Vispār esmu tik priecīga,ka ir cilvēki,kas liek pasmaidīt un padara manu dzīvi interesantāku un jaukāku! Love them.

Cik ļoooti atbilst tam,ko es nesen vēl teicu.
Tieši,tieši tā.

Ir pienācis laiks atkal man pamainīt bloga izskatu atbilstoši garastāvoklim.

Es šodien atkal esmu gulējusi tikai 4h ,jo ejot gulēt un aizverot acis ,es vairs nevaru aizmigt, jo man iekšā visu laiku ir kaut kāds nemiers un uztraukums! tikai nesaprotu kāpēc?
Es esmu tik ļoti ļoti dīvaina, reizēm pati nesaprotu ko daru.
Nepatīk,ka manī neklausas un netic man
Es mīlu savu intuīciju, nē vispār, es mīlu to,ka esmu meitene/sieviete un sievietēm ir laba intuīcija,bet vīriešām tādas vispār nav.

un vispār man TAGAD ir vienalga,man ir miilziiga siera bagete,kola un visas Pilnas mājas sezonas datorā.

Tikai nesaprotu? No kā rodas tas uztraukums,kas neļauj gulēt? hmmm..

Ar pēdējo tējas krūzi šajā brīvlaikā..
Vaij, cik laiks ātri skrien, galvā man vēl vasara,jo es pašlaik esmu laimīga, ļooti ļoti laimīga, varbūt ne visu dienu,bet dienā kādu mirkli noteikti. Tieši tāpēc es uzskatu,ka man galvā ir vasara vai arī drīzāk pavasaris (dont know)
vienīgais ko šobrīd es zinu - es rīt nepamodīšos.
Bet tas man šobrīd tik ļoti vienalga,jo es jūtos tik ļoti labi,ka prieks pašai par sevi.
Atskats uz 2010. gadu -> bēdu/smieklu/prieku/laimes/muļķību/daudzkājauna gadu.
Tik daudz ko iepazinu,redzēju tik daudz sajūtas šajā gadā un galvenais,ka tas viss ir piedzīvots un es nevaru teikt,ka 2010.gads bija slikts, nē, nebija vis slikts.
Paldies varu pateikt visiem mīļajiem cilvēciņiem,kas mani darīja laimīgu un ar kuriem es pavadīju šo gadu.
Visvairāk jau laikam mani pa šo gadu pārsteidza E. (ma love)
Labi, tas ir forši,ka ir jauns gads. Jauns gads kā tīra balta lapa, man prieks par to, jo viss ir iespējams.