Pēdējo dienu laikā all the time domāju par savu dzimeni.
Es esmu apdomājusi visu no visām pusēm un ja godīgi liekas,ka būs tāds riktīgi fail pasākums, bet nu neko.
Vakar es vispār izdarīju baigo sū*u un sarunāju visādas muļķības + uzzināju,ka cilvēks ,kuru uzskatīju par draugu māk ļoti labi runāt aiz muguras, bet šitāda atziņa visiem bieži gadās.
Un es mācos dzīvi uztvert vienkāršāk, es cenšos nestresot,neuztraukties,domāt optimistiski, jo ja godīgi tas jau sen zināms,ka esmu pesimiste.
Es gribētu būt tāds cilvēks,kurš uzzinot ,ka viņu aprunā aiz muguras, viņam tas būtu pilnīgi vienalga un tā attieksme ''keep talkin shit....'' blablaba.
Es gribu mainīties, bet zinu,ka nesanāks ,bet censties jau var.