Es vakar jutos kā īstā šausmenē. Galīgi nekas traks nenotika, bet tomēr, es esmu viegli satraucams cilvēks.
Bija tā,ka atbraucu mājās un ieraudzīju,ka kādam pus Ziepniekkalna, iespējams, mazāk nav gaismas logos.
Aizgāju mājās, kāpu pa trepēm, viss tumšs, nokļuvu līdz dzīvoklim un izrādās ,ka nav elektrības.
Ne mamma,ne tētis nezina kāpēc. Es saprastu,ja būtu vienai, vai divām,trīs mājām, bet ja nav kādām 20?
Nu neko, atnākot mājās piezvanīju litriņam un pastāstīju un tad viņš teica,ka nevarot normāli dzirdēt,ko es saku,jo mana balss pa telefonu īsti nav sadzirdama,ka fonā esot kkādas skaņas, mana balss esot raustījusies. Es tā - wtf? Viss mājās klusu un tā.
Un tajā brīdī es sajutos kā tādā šausmu filmā un gaidīju,kas tālāk notiks. Vēlāk pati aptvēru,ka esmu vienkārši PĀRSKATĪJUSIES tās filmas.
Nu ko,beigās aizgāju gulēt un pa nakti pamodos,jo mans dators un TV bija ieslēgušies.