''Es atceros kā skolotāja teica ,ka būšu pabira,
kļūšu neparko, no tiem,kas dzīvi vēlas padirst,
es atceros kā ņirgājoties, brāl, tu ar pilnu muti teici ,lai es aizbraucu, bet karma - tā ir suka
Es atceros cik grūti norīt aizvainojumu kamolus,kas kaklā sprāgst ,bet salūst pajoliņi
Es atceros to burvīgo bezrūpību,kas apkārt valdīja, nu mēs esam nejūtīgi
...Nav galvā vakardienas,kaut uz doto brīdi es pāris atradu lietas,atmiņas neizdzēst kā nummurus,
citi saka - tās ir uzmācīgas tā kā dundurs...''