tu kaut kur arī aizgāji? es tomēr vēl trīcu ik pa brīdim uz balkona un nožēlojami, neromantiski baidos, ka man te Purvciemā sados pa muti. Un tad ir tā- konvulsijas vai nu pieņemsies spēkā un es vienkārši iešu paskriet pa stadionu blakus mājai vai norims. Tas pat būs atvieglojoši, tikai tāda neliela nodevības sajūta nepametīs. bet es esmu gudra meitene, pastrīdēšos ar sevi, samočīšu pusvārdā.. un tad jau drošvien būs rīts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}