pelican

nu ja, es jau par to pašu, skat, es pa to nesen, nosusinot emocionālos brikšņus, funktierēju: tā, ir iztrūkums, nepilnība, bet nevar būt nepilnība, ja kāds nav iedvesis sajūtu (manā traktējumā- apsolījis), ka jābūt kam vēl. tā man liekas. man piemēram vislaik liekas, ka kāds man kaut ko apsola, bet nepiepildās, muļķīgi-puļķīgi, bet es no tā nevaru izvairīties. Un tad ir tāda pāridarījuma sajūta, ilgas, gaidas un visas pārējas vaidas. projekcija uz ne šo pasauli. Re, cik es visu labi saprotu, bet nokārtot rēķinu snesanāk. pat negribās, jo ir klusas aizdomas, ka tad es sev nozagšu biogrāfiju un manis pavisam vairs nepaliks. melnais caurums apēdīs pats sevi. Jau tā ēd šņiku šņākt.