būtu dumji teikt, ka slikti. vienkārši joprojām nespēju savākt tās rokas, kas lien no galvas ārā un ik pa brīdim kaut ko ķer. par daudz gribās, par maz tiek darīts. būs atkal tā stikla lode, kas sašķīst in tiny pieces, un jēgas vairs nekādas. lūk, tāpēc drūmi.
pirms kāda laika pats sev un citiem esmu teicis:"es jūtu, ka ir noslēdzies viens no kārtējiem posmiem. jāieiet jaunā." un tā notiek. un tas patīk. beigās vien tie paši sludinātāja vārdi - būs labi.
pastāsti tu ar' kaut ko.