pelican

un tad vari grozīties, palīst zem segas, nomest segu pilnībā, bet jēgas nekādas - domu karuselis griežas šķebinoši reibinošā ātrumā. zinu kā tas ir. visnepatīkamākais ir pēc tam pamosties nākamajā rītā un justies tā it kā naktī būtu skriets pa nātru pļavu, kur zem kājām ir nopļautas zāles stiebru gali, kas jau saulē ir nodzeltējuši un sacietējuši.

es nezinu kā no tā var izvairīties. varbūt slimību vajag izslimot, tad organismā rodas nepieciešamās antivielas. bet varbūt naktī līs, un tu jau pati labi zini kā tad ir.

īstenībā es vēlētos kaut kā palīdzēt, bet nevaru iedomāties kā, tāpēc nedaudz nervozi beru vārdus cerībā, ka tas novērsīs domas no nelabā.