baigi - man patīk tā stindzinošā trauksmīte sirdī no rītiem un pamostoties gaišās naktīs.
pēctam jūties kā atdzimis. vai kā izdzīvojis elektrisko krēslu. un pēc tam, kad visi aizgājuši, izlavies uz ielas un lēnām, baltā halātā dodies uz mājām.
man ir visai nejauka sajūta, ka viss paliek nu pārlieku jau nopietni. vakar cītīgi tev drukāju meilu no sākuma sūdzoties par netaisnībām, tad beigās noseivoju kā draftu, jo palika kauns. viss tik nopietni (zinot, ka tā tas nav, loģiski sāk šķebināt)
tad es domāju, ka varbūt atkal derētu nomierināt domupodu// jo neieklausās jau vairāk un es vairs nespēju pārtraukt ķiķināt. bet var jau būt balerīnis līdz pat pašām beigām. tas gan būtu interesanti, ne. nereāls lidojums puspiemiegtām acīm cauri raižu alejai.
-------
onkas tev iedeva ĪSTO vadu, lai barotu Ix-susiņu ? gribētos kādu bilžuku redzēt:)