pelican

eh, par šo ir tik daudz domāts un tad no jauna apcerēts. par cilvēka tīrāko formu - bez nekādām pieredzēm, bez nekā. par tām durvīm sevī, aiz kurām daudzkrāsainās bezrūpības vieglums un vidū maziņš cilvēciņš ar pazīstamiem sejas vaibstiem. ir izdevies pievērst viņa uzmanību un kopā rotaļāties un tas ir... viss. tajā mirklī vairs neko nevajag. tagad gan skumji. esmu diezgan ciniskas vienaldzības apmetnī tinies. bet nu tagad ārā plaukst, tikai jānotinas no burzmas un jāelpo dziļāk.