Naktstaureņi izlīduši no tumsas sitas pret klaviatūru, ar saviem okulāriem drudžaini dzenās pakaļ burtiem, kas spiegdami-kliegdami-klupdami veļās ārā no sieta šķirbām. Ak, tu tētīt, karogs viņiem ir, bet masta vairs nav! Cauri ir, es jūtu, ka viņi izstājas, kaut nepagurdami apgalvo, ka viņi, tieši viņi ir galvenie uzvarētāji. Sarauj, tev jāpasteidzas! Bet kāds ir iekrampējies mugurkaulā un uz jautājumu, ko tu te atkal dari, tas tikai ciešāk iezīžas miesā, līdz nevar vairs redzēt, nu jau tas ir asinīs, līdz nākamai reizei.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}