kad ir baigais hārdkors galvā es mēdzu meditēt, lūk, un ir moments, kad notiek šķelšanās (tas pats labākais brīdis) in paralēli izdalās tāds kā iekšājais buda, kurš smaida, tā viegli. viņš neizskatās ne pēc kā, katrā ziņā ne tā kā bildītēs. un smaids ir tāds medains, lūpas nedaudz spīd un sajūta kā vinnijam. tās varētu nosaukt kā vinnija sajūta=budas sajūta. pēc tam kad visu apsmadzeņoju padomāju, ka tā arī jau ir, viņš ir tāds nedaudz naivs, dezorientēts pa dzīvi un pilnīgi koncentrējies uz pašreizējo mirkli