pelican

Manā dzīvē ir bijuši divi tiesas procesi.
Viens - kad es biju maza, vienā vasaras vakarā aiz mājas ielīdu ābelītē "pūķu mājā" (pēc bērnudārza mēs vairs nespēlējām princesēs un pūķos, bet tikai pūķos) pagrauzt zaļos āboļus. Blakusmājas kaimiņiene mani norāva lejā un sasita ar suņu siksnu. Es aizgāju pasūdzēties tētim. Viņš paņēma mani aiz rokas, mēs sameklējām, to tanti, kas sēdēja pie skolas saulītē ar citām tantēm. Viņš pavaicāja, kāpēc viņa sit viņa meitu. Viņa savukārt atbildēja, ka sit un sitīs vēl. Viņš viņai iedeva pļauku un mēs aizgājām. Pēc dažiem mēnešiem skolā ieradās policija..

Otrs - jau pirms nedaudziem gadiem. Tā bija viena no tām reizēm, kad es kārtējo reizi izšķīros no sava drauga un braucu no vecrīgas mājās ar taksi. Taksists bija urla, sadeva man pa muti. pēc vairākiem mēnešiem sākās tiesas process..

Sliktā lieta bija tā, ka viņš piepildīja manas lielākās bailes: nenogriezās tajā līkumiņā uz mājām, bet brauca tālāk, kur vairs nekā nav, nav māju, nav cilvēku, kur ir tikai tumsa, izgāztuve un aug vecā bumbiere.