kad gāju skolā mazajās klasītēs vēl, mums liepājā arī bija kaķutante, bet viena un tāda trakoti savāda. kaķumāja atradās netālu no gulbju dīķīša un tantes mildas pieminekļa, piejūras parciņā. māja bija kaut kāds koka savrupnams, ar aizsistiem logiem un tā, kaķutante dzīvoja pretējā mājā, bet regulāri staigāja uz kaķumāju kaķus barot. kā atvēra durvis, tā bars pretī. man tas vienmēr likās šausmīgi interesanti, bet pēc kāda laika to māju nojauca. baigi spilgtā atmiņa, vispār.
vēl no mazajām klasītēm baisa atmiņa, par vienu vecu onkuli, kurš mazās meitenes pēc skolas gaidīja un baidīja. baidīja, taisot muti vaļā un izstumjot ar dzeltenīgo, pretīgo mēli protēzes uz āru kā tādu kumodes atvilktni. atceros, ilgi baidījāmies un sēdējām skolā līdz pēdējam, gaidot lielākās meitenes vai kādu apkopēju, ar ko mājās iet.
ahh, uzdzini tu man arī nostaļģiju, gribu liepājas pavasari tagad! šodien taisījos braukt, bet beigās nesanāca tomēr
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}