pelican

kādu nakti sapnī biju savā mutē. man bija mute, kurā es atrados.

no tā es ļoti daudz sapratu. sapratu, ka augstākais dzīves sasniegums, uz ko vipār cilvēks melns un maziņš var cerēt ir tieši tā būt: piedzīvot sevi esot par sevi un tas vienlaicīgi, nevis pa kārtai.
uzdevums nav vienkāršs, kaut arī noteikti paveicams.

bet šķetinot vaļā savilktos nervu mezgliņus savilktā pierē vienā asanā no labsajūtas aizmigu. bij tik vienkārši labi. samtaina telpiska tumsa skrēja pretī, viss satinās maigās plēvēs un tu - tū es arī biju.