skaists. es izsakos nesakarīgi, jo emu gulēji labi ja divas stundiņas. man naktī uz soliņa sēdēja kāda sieviete.. ne jauna ne veca. ne dzīva ne mirusi. vienkārši miesiska būtne, skaista un reizē neglīta. viņa lūdza un spēlēja ģitāru. dziedot lūdza. pretīm esošā dobīte purpura krāsa kusdami vieglā dūmu mākonītī dega krūmi - tur bija dievs un epā pa pakausi uz augšu leju acīs visur. es pamodos no iekšēja munka kliedziena. ieslēdzu bbc, kur dejoja pingvīni un skanēja... when the night gets dark.. stand by me.:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}