pie lielâs jûras es vienmēs jūtos kā ģeoloģijas grāmatā melnbaltajā bildītē par planētu izvietojumu vai masīvu sagulšanos paleolejas laikmetā vai zemes anatomija šķērsgriezumā. neielīpu cilvēciskā lirikā un personicismā kā visādās jūrmaliņās. šausmīgi patīk tā sajūta. tāda bezpersoniska bezgalība pastaigā pa platformu bez ķinķēziņiem :)