pelican

man šodien trolejbusā piesējās viens igaunis-latvietis-zviedrs. pats viņš sevi dēvēja par Jēgeru. nometa zemē naudu, kas aizripoja zem konduktores sēdekļa. stāstīja par to, cik ļoti viņam patīk Bjorka un viņas psihums. un vispār kāda sviesta vecene viņa bija pēdējā roksummer`ā. viņš kolekcionējot sievietes, 7 sievas esot un vairākas mīļākās. novēlēja man biežāk viesoties pludmalē, uz ko es atbildēju, ka negribu dabūt ādas vēzi. viņš smirdēja nedaudz pēc skābuma un demonstrēja savus nodrupušos priekšzobus un sliekā sagājušās siekalas. runāja par arsenāla filmām un to, cik romantiski kaut kādā tur gadā esot bijis pēc vienas filmas noskatīšanās lietū stāvēt pie katedrāles un urinēt. apmānijis esot policistus, ka slimas nieres. tik forši tas esot bijis. nobeigumā pirms izkāpšanas vēlreiz pieminēja pludmali, kurā man noteikti jāiegriežas un piedāvāja paložņāt zem konduktores krēsla pakaļ viņa izbirušajiem santīmiem un par tiem nopirkt kādu saldējumu.