es vakar naktī ieraudzīju savu iekšējo aci. tā bija ļoti skaista, apkārt tai bija aprikozīgi oranža gaismiņa, un simetriski izkārtoti dzelteni pulsējoši ornamenti, šādi ~ apmēram, tikai vertikāli, zīlīte bija līdzīga kā kaķiem. tā neskatījās ne uz iekšu, ne uz āru, tā vienkārši ritmiski pulsēja siltā mierā, līdzīgi kā nehistēriska maiga vakara saule. es sajutos ļoti laimīga.
un tas turpinās.