lietus elpo starp pirkstiem, piparmētru māsiņas roku locītavās, dubļainos ierakumos zandales un mati kā pagurušas čūskas slinki gavilē. zem ievām dzīvo slapjš matracis uz kura ir nolemtība gulēt un svētīt saknes, kas no muguras ietriecas līdz pašai pasaules pierei, lai piespreustu vēl vienu pateicību. paldies, esmu dzīva un mīlu lietu!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}