ir tādi ņurcamie cilvēki. kad ieraugi, gribas ņurcīt. un viņi ņurcās tik labi. un ir tādi ar kuriem dejot ar acīm. labāk muti nevērt vaļā. jo tas, kas iznāk, ir tik neautentisks, bieži griezīgs, vistains. un tad ir tie, kas ir tik tālu, bet var sajust ar skaustu, kur viņš telpā atrodas. un tad ir visi ļļļi. rokas, kājas kustās, bioloģiska masa. un visu šo masu, ar spalviņām apaugušām ausīm un ādamāboliem un adīttiem džemperiem vienlaicīgi gribas mīlet un izvemt.