manā gadsimtā visi sadodas rokās un izvēlas Ibumetīnu 400 un es kā tāds vecmodīgs zilonis stāvu kasdārzā viducī un taurēju pret plāksteriem, kas uzlipināti uz hroniskām slimībām, pret dažām iluzioras labsajūtas stundām krogā pļēguros, kas beidzas divās sadirstās brīvdienās pēc tam, par gariem gruntīgiem romāniem, nevis īsām slinkām novelītēm un naudas tērēšanu šmotkās pēc grūtas darba dienas, nevis iekrāšanu dāčai, kur riktīgi atgūties. un tam snuķim jau ir nošļukuši muskuļi un viņš vairs taurē tikai uz iekšu - par ilgtermiņiem, nevis īstermiņiem.