man sāk rasties vēlme atteikties no mūzikas, atskatoties pār plecu un redzot, cik ļoti tā ir šūpinājusi manas dzīves molekulas, diktējot priekšā noskaņu un orientāciju. visvairāk gribas atkratīties no noapaļotām vienkāršām kompozīcijām. tās ir visvarmācīgākās.
Vispār gribas atmest visu lieko. Lai paliek tikai tas, kas vēl nav atdalijies no cilvēka un nedzīvo pats savu dzīvi.
Patiesībā nekas nav jāatmet. Viss pats sāk atdalīties, kā semušku čaumalas, pabirst pa malām, aprepē un zaudē krāsu.