uztraucoši, cik cilvēku ir otrā cilvēkā un cik cilvēku ir tevī, lai saskaņotos un iepazītos ar visiem šiem cilvēkiem.
kad divi savējie* iepazīstas, izkūst cietā, sakrupusī realitātes siena, bet aiz tās "simtiem, simtiem - simtiem krāsas laistās". kad trīs savējie satiekas, sākas šizofrēnija. trīs ir haoss, trīs - nezināmais, trīs - rotaļa ar neparedzamām sekām.
no trīs sākas nejaušība un LIELIE noslēpumi.

*viena cilvēka cilvēki

man nav bail pazaudēties otrā cilvēkā, jo tas vienmēr tāpat notiek un es vienmēr pēc tam atgriežos pie sevis jaunā neiedomājami krutā kvalitātē. ir uzaudzis jauns tausteklis, jauns orgāns. un viss ir interesanti, klusums otrā istabā čabinās

mn tiko piezvanīja pie durvīm galvā!
vot tas bij reāli sireāli!