šķiet ir pēdējais laiks uzmest kūleni un nostāties uz galvas

Ar mani ir notikušas neiedomājamas lietas! Pēc tā koncerta Silver MT Zion, esmu sākusi atkal pievērsties rokmūzikai. ne ne gluži rokmūzikai, bet tādai roķīgākai, hipičīgākai. Tādai uz dzīvīti, var arī ieķertie bijkšturos pie krūtīm, atšaut īksķus un manierīgi soļot pa saviem bulvāriem. Pilnīgā anti topā ir emocionālās un bēdīgās sieviešu gauduļošanas soft elektronikas pavadījumā vai tipa torija & ko.
ļOti patīk, piemēram, Late Night Tales compilled by Belle and Sebastian. baigi forši.
nu tā.

man arī patīk daudz labāk kā melnās sievietes bēdājas: kārtīgi izdziedas, izlokas pašas savā balsī un beigās ekstāzē vēl izplaukšķinās ar savās gospeļu māsām. Baltās tikai sēž pie klavierēm un činkst, sērīgi īd. Labākā gadienā pieaicina zēniņu, kas uztaisa kādu sprakšķi fonā.