es te tā domāju par dzīves jēgu un nemanot prātā pieteicās, ka jau labu laiku Latvijā vīriešiem ir modē bārdas. BĀRDAS!

kamēr es te tāda sašļukusi sēžu bezlaikā un vienā punktā pulsēju, mani mati un nagi mierīgi turpina augt, blakus stāvošo vīriešu bārdas aug, kokiem krīt lapas, kuņģis novecojas, kaķi taisa pagalmā bērnus. un ko es ar to visu gribēju pateikt? ka gribu būt Kastaņedas nagvals.

seklo sēkļu zivis pa dzīves zupas burbuļiem spīdīgiem vēderiņiem buļ, buļ, buļ kutina krabjiem okulārus

Dzīres. Līmestība.

kāds nāk, kāds iet
sirds vaļā, sirds ciet

eu, man šitie sirds vārstuļi izļurkāsies vai uzkačāsies?