pa acīm ārā raugās sperma un SMAGI, bet iekšā - spilgti dzeltena kļava izplētusi rokas. kļava! ar sarkani iekaisušām maliņām.
jā, tieši tā varētu izskatīties liels kauns.

vakarnakt aizverot acis ieripoju gropītē, kas nav emocionālie cilvēku enkuri un nav pašapmāns un piesardzīga izvairība un ieraudzīju elektrodzeltenu, kurā ganījās violēts zirgs degdams koši sarkanās un zaļās liesmās. es jutos tik laimīga - tam nebij ne ar ko vispār nekāda sakara!

es ticu, ka Sufjan Stīvens izglābs pasauli