pēdējos gados esmu ievērojusi, ka vasaras it kā notiek ar mani, bet es īsti nenotieku ar vasarām. Bet līdz ko atnāk rudens, izsmidzinās drēgnums tādā slinkā saulītē, man atsprāgst slēģi un es lēni un sātīgi piepildos ar apkārtni, ar sātu.

vēl man ir vienmēr šausmīgi kauns par cilvēkiem ballītēs, kurās dod par brīvu ēst un dzert.