Oskars sapņo par vilkiem ar dimantiem. man tas liekas tik kruts sapnis!

nē, tas tomēr šķiet debīli atkal attapties par bēdīgu izpumpētu krabi savā peļķītē ar salauztu čaumaliņu! kā lai pārtrauc šo nesvarīguma sajūtu, kas nepievada atmiņai skābekli?

un man likās, ka es savu kodu esmu atlauzusi. kaut kāds čemodāns - bezdibenis, bļe!

un kontaktu uzturēšana arī ir viens nonermālīgi paģērošs pasākums. par to vajadzētu maksāt algu vai vismaz kādu pabalstu!

un tūlīt vēl parādīsies mans cilvēcīgais necilvēciskums un izrādīsies, ka esmu riktīga rupekle. Salut pizduj!

melnā brigāde atkāpjas!
izveidoju vēl vienu kopienu: http://klab.lv/userinfo.bml?user=ljublju :)