2. Aprīlis 2008

22:06

šis it TAS vakars, kad es ceļu sev galdā vienu espresso apakštassīti un pašā vidū mazmazītiņu rozā pustabletīti.( paldies par cienastu, namamāt,).
ir pagājuši 24 gadi, lai saprastu, ka kustība ir mana lielākā mīlestība. vienkārši iet, vai mīlēties, vai braukt ar riteni, vai dejot, vai rosīties, kad ķermeņa intelekts vienojas kopīgā bītā ar domām. BET dažreiz molekulas sašūpojas bīstamos ātrumos un tad mēs pagriežam visas savas 12 galvas uz atviltnes pusi, kur apsegusies ar follijotu sedziņu guļ viņa - mana rozā princese, nemaz nejojausdama, ka drīz izzags mani no alas un vedīs uz savu karaļvalsti, tīs laimīgos plīvuros un pēļos un visas manas 12 galvas, 4 astes un vibrējošaiz mugurkauls starp guaša krāsām un varavīkšņu kareivjiem ieritināsies ritulī, murrājot un viegli mirgojot izdzisīs, lai svešumā vienotos par jaunām formām un apveidiem.