es mirgoju- te esmu, te neesmu. kaut kāda dubultekspozīcija vislaik notiek. {nedrīkst iet gulēt pa dienu, drostaliņ} ko lai tagad dara? kur lai tagad liekas? varētu iekrist mandarīnos, vai piemēram ēst kaut ko vāāi, bļāviens vislaik neiziet no prāta kaut kādi muļķīgi savienojumi: lašu miers un lāčplēsis nindzja. ku-kū? hāļō, tu esi atlaists. nē, es esmu atlaista. mēs visi esam atlaisti, pa logu starp bērziem izspīlējas delfīnvēderains muskuļains helikopters un ietriecas tieši manā istabā, lai mani izrīkotu. hei-hou :)) bet es gribu lai mani izrīko!

resni cilvēki esot omulīgāki. moš jāiehlopā kaut kas? kolosāli ideja! varētu kartupeļu biezputru, un kamēr es taisītu kartupeļu biezputru es pamazām kļūtu par kartupeļu biezputras taisīšanas procesu. un tas šķiet gana omulīgi varētu būt, ko ā''''''aaā?

tad es varēju teikt: es esmu stroboskops, kas iebāzts bišu stropā. tagad es varēšu teikt: es esmu kartofflen.
vispār es varētu arī vairs neko neteikt un iet cimos uz spaini pie karttupeļiem beidzot. [ūzāiciniēēt mani kāāds ciēēē'mo''oōs lūūūūdzu]