džezīgu kukaiņu pilns gaiss,
krāsa noplūst gar vaigu
13. Novembris 200601:24
psihodēlisku sapņu toksiskie ziedi līp, karsti, līp, krēsla savijas spirālēs. akrils plaušās smej gurdus smieklus. reibina uz mani skatās balts un aicina pie sevis. balta n;ave, balts nekas. mēs nekad to nesagūstīsim, mēs nekad to nedevalvēsim un neizmantosim. mēs ļausim tam dzīvot mūs. pazemīgi un svētlaimīgi. |
|