šeit es šovakar no laimes apraudājos. mans drošais apaļais kosmosa kuģis, kopīgi plūstam pa tuneļiem un piedzīvojam jauno, jauno.

(paldies sveetaa_seeta)

jā, tur nu jāpiekrīt Ošo tētiņam. vajag dzīvot patiesāk, atklātāk, caurspīdīgāk. tad es nebūtu savārījusi tik daudz pauzes, telpas, kuras aizpildīt ar šaubām, pretrunām, pašpārmetumiem, vēlamiem māņiem. tad arī citi būtu patiesāki pret mani, kaut varbūt dažreiz griezīgāk un skaudrāk tas būtu, bet tīrāk, kristāldzidrāk. tad man tajā lupatu kaudzē nebūtu jāmeklē mīlestība. un atmiņu līķi nenāktu vājos brīžos grabēdami, piesūkušies nepumpētu dzīvību un jēgu ārā.
jā :), drosmīte

un tomēr, pirms es pavisam atmetu Lielo Indiāņu Draudzi, man viņa drusku jāapārstē. savādāk es šo cīņu nespēju izcīnīt. slimi un vājprātīgi viņi ir tik spēcīgi. uzbāzīgi uzbāzeņi. trokšņaini. nepieklājīgi. nežēlīgi. muļķi.

šī mūzika ir tik skaista. es aizveru acis un snieg konfekšpapīriņu sniegs
:)
tu esi mans konfekšpapīriņu sniegs