16. Oktobris 200600:36
tu tagad visu zini un es būšu blusutrusis, kas lēkā apkārt tumsā. kāda maza un žēlojama nemīlestībiņa. trusis aizlec zvaigznēs, ražens skats saeļļojas, kāmēr kliedz aiz prieka sitārqas zvārguļo tikm;er viņš aizleca palika tikai nenoliedzamas lampiņas. neviens to visu nesalasīs un es jau nu arī neiešu nokkoncentrēties un vienā punktā egoisms-mazohisms. ieslēdz gaismu- es jau esmu ķīnā, izslēdz gaismu- zem galda acābolos smilkstoši kastaņi vēsi pret nerviem atspiestas muguriņas. nervi rātni sagūluši kaķēni. skrap, skrap pašķiras un uzplaukst sapņains bruņurupucis.
01:03
brūņūrūpūcīs un ezis zvēru hiphps- hedgehops es dejoju kā man dzītos pakaļ, viņa- kā apčurājusies dzērve. ar viņu kopā es varu būt pusdebīla kāda es arī esmu/. |
|