mana māte saka, ka esmu ezis- krokodīls. par ziloņiem neiet runa. mūsu abpusējais dievināšanas periods ir ieildzis. es viņu dievinu, viņa-mani. bet viņa patiešām ir brīnišķīga sieviete. mēs abas ieveļamies gultā un smejamies.. par tēti :D tad es viņai gultā pie naktslampiņas pienesu puķkāpostu sacepumu un viņa saka, ka man vaigot kļūt par šamani. tad viņa stāsta, ka Maijiem esot bijusi tāda futbola spēle, kas ilgusi vairākas dienas: bumbu nedrīkst aiztikt ne ar rokām, ne kājām, tikai ar pārējām ķermeņa daļām, jāiedabū tā esot aplī nedaudz virs laukuma. to drīkstējis tikai cilts vadonis (iznesīgākais, izskatīgākais, spēcīgākais). beigās, kad viena komanda vinnēja, balvā uzvarētāju komandas vadonis ziedoja sevi dieviem, ko veica zaudētāju vadonis nogriežot laimīgajam galvu.
bet ja es ēdu oliņas no laukiem, lauku sētas, kur viņas brīvi visu dienu tenterē pa pagalmu, es takš tiem putniņiem nenodaru pāri? ne?
te mana māte sāk smieties ar sardeli rokā, rāda un saka, ka šo var droši locīt iekšā, jo šeit gaļa nemaz klāt neesot stāvējusi. un viņai ir pilnīga taisnība.