tiko paliku iedomīga. tā var paslīdēt un atdauzīt visas savas elpu raujošās un atbrīvojošās atklāsmes.
pazemīgākai jābūt.
un vienaldzīgākai pret sevi.
apziņa jātur modra un tīra kā Māras istabiņa.
nekāda TV prātā, nekādas domu izvirtības.

miegs ir bīstams. pamodies un viss ir sagājis visatļautā putrā. ķermenis neļauj par sevi aizmirst, sāpju ķermenis diktē tonīti visam vakaram. Ak kungs, cik tas ir grūti! kad sāp galva, tad šķiet, ka bez tās arī vairāk nekā nava. tik vēls, neko vairs nevar paspēt, nevar paspēt satikt kādu , kas ZINA. Zinaīdus. sacērtam zobus, sacērtam zobus. un dodamies gājienā ar pingvīniem. poliski.

vienreiz mēs ar Kristīni braucām uz bausku vakarā vēlu. pusceļā autobusā pie manis atnāca drebelīga apjausma, ka esmu aizmirsusi atslēgas. izkāpām Bauskas autoostā tumsā pilniem maisiem pārtikas, lietus lija aumaļām, pēdējais autobuss jau sen kā aizšļūcis. sēdējām uz soliņa un filosofējām. pamazām ap mums savilkās apkārt kā tādas hiēnas vietējie džubari. tad es izšķīros par soli zvanīt māsas vīram, kurš krāpa manu māsu un kruķī Bumerangu. aizbraucām ar taksi uz Bumerangu, sēdējām dzērām tēju maisos sāka smirdēt zivs, kas bija nopirkta un paredzēta grillēšanai. sākām apspriest variantus par logu dauzīšanu vai ciešu stāvēšanu pie mājiņas sienas zem 10 centimetru jumtiņa (lietus gāzās gāzdamies) un centieniem aizmeditēties līdz rītam. bet drīz šņabju pasaules pārvaldītāja sazvanīja kādu, kuram ārpus bauskas pieder kiosks. tad nu mēs ar taksi traucāmies uz kisosku pļavas vidū, kur arī diezgan omulīgi pārlaidām  atlikušās stundas. grauzām cepumus, sitām odus, gulējām. (zivs palika ārā)

un ja kaut kādus secinājumus, tad jāatzīst- esmu speciņš uz nomaldīšanos, pazaudēšanos, novirzīšanos no kursa. tā kā ja ir vēlme noiet no taisna ceļa to neplānojot, kōl mī. for sure. kaut kur jau beigās nonāksim, kaut kur jau beigās iznāksim, tikai nav zināms, kad un kur.

tas, kas ar mani šobrīd notiek, nav uz ilgu. ja nu man ir piemetusies silto gaļiņu invalīdiņš un sirds pa visu seju, tad nu vismaz jāuzstūķē jubilejas cepurītes, svilpītes un atlikušās stundas līdz rītam jāpavadā " jautrā riču račā paiet visa nakts".  visi gorās, staipās, puķaini halātiņi, toršuks. nu tā.
ja es šito izturēšu godam, tad esmu pelnījusi day off no sava ķermeņa, sassodīts.