eu, vecā plekste, esi modra, neguli.

mani domu pīrādziņi pārvietojas pa perifēriju līdzīgi kā austrumu vardarbības estētikā duncīši, mazie bumerandziņi. šik-šik-šik.
kabatā klusi ir piedzimis mazs lecīgs šmurga, tikai paraujiet aiz striķīša.
sapņos redzēju mitras out of space alas, kurās pārvietojās karaļvalsts iemītnieki, riktīgs balagāns, es tamborēju, uz griestiem veidojās zīmes pelēki diedziņi telpiski slīdēja un veidoja rakstus, ļoti, ļoti smalkus. bija arī ļaunie. bija arī jābēg. pa vidu bij tilti un visi mani biedri iekāpa tādos lielos piepūšamos poleitelēna dzīvniekos- stārķis, lapsa, begemots, citus nepiefiksēju, un aizsnaikstījās pa tiltu prom. es paliku alā, netiku prom, visur bij izvilkta dzija, mani tamborējumi saira pie katras manas kustības.