dzeru tēju, kas garšo pēc brīvdabas muzeja, pēc rijas, klaušām un pasataliņām. lapiņas čab. vasara ir vairāk iekšā nekā ārā. sapņoju par raganisku nakti mežā ar ugunskuru, koka cilvēkiem ar rupjmaizes actiņām, ūdens smaržas lakatiem, kas rūgti atliec plecus, ievelk drēgnuma zīmes starp lāpstiņām un no augšas uz leju izšļūk ārā viss sadzīves aizcietējums, iesūcas melnzemē atstādams aiz sevis vēl dažus plīstošus putekļu burbuļus. un ķirmju izgrauztās ejas pilda mitra nakts.