man plaukstās plaukst ceriņi, esmu atguvusi savus bērzus- aiz loga šūpojas, lapiņas čab. nāk vasara plandošiem svārkiem, cilvēki kļūst citādi, skaistāki, atbruņotāki, vieglprātīgāki, draugu kokakolas reklāmu pārtiji, smiekli, krāsainās drēbes, lielās saulesbrilles..pikniki. un man ir ļoti bail, vasara, bezgalīgā vientulība, vakara smaržas, kas ārda krūtis in vieglās čivināšanas granāta tieši sirds apvidū. nekas nav mainījies- saulē sakarsēts asfalts, tukšs pagalms, no kāda loga izlīst ceptu kotlešu sprakšķi, kaut kur tālumā rādžiņš. es, nometusies uz apmales rakstu garum garu vēstuli viņai (es- čuņčuriņš viņai viņa- krupainīts man, es mūkšķulis viņai, viņa blēkšķulis man un vēl daudzum daudz kopīgo litu, šūpoles, štābiņš, badmintons, pagrabi, kaķi, mežs, smacēšana, kārtis, peldriņķi un pumpainās reitūzenes), kādu trešo pēc kārtas, lūdzu brauc atpakaļ, Ieviņ, palēkāism gumijas, darīsim bēņAS, taisīsim sikreķikus, mana mīļā mīļā draudzenīte, man ir tik drausmīgi vientuļi. tas pārtrūkst vērojot skudru tramīgi tekalējot, aizšķērsoju viņai ceļu ar pirkstu, skudra sanervozējas un haotiski maina virzienus, bet es viņu apsteidzu ar pirkstu katreiz liekot atdurties pret rievainu organisku sienu. kāpēc viņa izvēlas visu, tikai ne manu pirkstu? pat skudra negrib ar mani draudzēties. apklīstu vēlreiz apkārt mājai, piecpadsmito reizi šodien, tālāk iet man vienai nav ļauts. jā, riņķojot pa atļauto teritoriju viskaut ko var savā ceļā satikt, piedzīvot, piemeram kaķēnu, tad ir ātri jāskrien augšā pēc lupatām, lai uztaisītu viņam mājiņu, bet to nedrīkst darīt bieži, ir jābūt izmanīgam, jo tētim nepatīk, kad es klaudzinu durvis, viņš dusmojas.  kaķēns aizlaidies, nu ir iemesls vēlreiz apiet apkārt mājai un divdesmito reizi arī pretējajai (varbūt viņš ir tur, tāds raibs un pūkains, vakarā nozagšu pienu no ledusskapja un aiznesīšu viņam, ja atradīšu, tikai jāpagaida, jāpietaupa mājās iešanas reizes). nē kaķēns tomēr ir pazudis, viņu noteikti mammīte pasauca. bet vēl jau paliek gumijas, manas pelēkās pastaipītās gumijas, kuras var novilkt starp tiem diviem bērziem- viena būs Ieva, otra būs Zanda. lēkšu pa visām trijām, bet centīšos uzvarēt..