5. Aprīlis 2006

22:57
vienu krūzīti jūraszilas tējas

izkritu no kādas lielas mutes mīkstās sūnās
mitra zeme stiepj pretī savus garaiņus
neliekas ne zinis par smagajām dzīvokļu ēnām
kas aplipušas ap zemes kažoku.
debesīs traucas vilcieni kā lokani lineāli
mute izkaltusi
es mētājos peļķē
bet nejūtu.

23:03

ir priecīgi priecāties, bet bēdas ir ļoti greizsirdīgas, graiza ar lielām dārza šķērēm realitātes plazmaino platekrānu.