staipam mirkli kā gumiju un sabrūkam pār sprakšķiem. tas ir viss, kas mums šobrīd pieder. nāc mājiņā, kukainīt, kukainīšiem mājas uz spārniem pieder. miegs garās kaprona zeķubiksēs staipās apkārt pa pasauli, tumsā apstādamies laternu gaismā un pasveicinādams māsu nāvi. rīt, rīt es skriešu pa zaļu pļavu, tā, ka smilgas iekožas kājās, tā, ka mušiņa ieskrien acī, bet šonakt man nekas vēl nepieder, tikai sprakšķi, viena frekvence ar tiem, kas būvē piramīdas uz muguras. patiešām, ja būtu jāizvēlas par kādu priekšmetu kļūt, es būtu globuss. dzīvieks (šobrīd)- krabis. Krabis - breikeris. Stihija- vējš. Mūziks- TBA, vai arī nē vairs nē, man ir aizdomas, ka viņa ir mirusi, kaut gan šorīt viņa atkal ar mani runāja. mūždien dzīvi noguldīti mirušie.
šajā vietā ir jāpaklausās dziesmiņu
tā, paklausijāmies, varam turpināt. miegs drošvien ieradīsies pa rozetēm, ieplūdīs pa elektrotunelīšiem kā gāze, tad norasos uz lūpām un tikai nejauši aplaizīšos un būšu prom.
jūs noteikti tač esat pamanījuši to, ka laiks ātri paiet, zemeslode griežas ātrāk nekā jebkad. Pat manas iedomas uzturas paātrinājumā, kur nu vēl elementārās pauzes no iedomātās dzīves, kas kādreiz varēja ievilkties plašumā uz ilgu laiku, sagatavojot tevi un sašņorējot aukliņas jaunajam skrējienam- tagad gaisma netiek līdz galam izslēgta, nekad. 
vakar redzēju pasakainu sapni, gāju gar okeānu, ūdens bija liels un aicinošs, krasts samērā šaurs, smiltis irdenas un kājas grima līdz pat ceļiem. Visa pludmale bija stalkeriski piemētāta ar visādiem cilvēces krāmiem: mīnām, lellēm, spolītēm, lupatām, vis-kaut-ko. Ik pa brīdim kaut kur kaut kas sprāga, tad es metos guļus, nu tā kā dara filmās. Okeāna krastā bija viesnīca, kurai mainījās stāvi vietām. tas notika ātri, tāpēc atnācējam bija vislaik jāmin kurā stāvā būs kurš stāvs un ilgi jābraukā ar liftu, kamēr viņš uzminēja īsto. kad beidzot tiku l'dz savam "stāvam", no griestiem lija lietus. vecais nolupušais gaiteņa galdiņš bija slapjš. blakus stāvēji tu melnā mētelītī dīvainu cepuri galvā un devi man poleitelēna maisiņā iepakotu sarunu. tev laikam nebija mutes. Tas bija smagi un man bij ātri jātiek ārā, tāpēc es atgriezos pie okeāna. nakts un es iebridu peldēties, pludmalē norisinājās kara darbība, bet es tikai peldēju un peldēju, ieniru viesmīlīgajā masā. ūdenī izrādījās daudz dažādi dzīvnieki biezā slānī, tiešā nozīmē, caurspīdīgi krabīši, mazi krokodīlīši, ciklopi, jūraszvaigznes, čūskas, dažādas kukaiņveidīgas zivis ņigu-ņegu. tur es arī laikam paliku.
un tur es arī laikam palikšu.